Šī iniciatīva rosina tāda tiesību akta pieņemšanu, kurā noteikts, ka fiziskas personas, kuras, izmantojot digitālos tīklus, kopīgo datnes personiskos un bezpeļņas nolūkos, tiek atbrīvotas no autortiesību, blakustiesību un datubāzes tiesību piemērošanas.

Datņu kopīgošana sākās 1999. gadā līdz ar “Napster”, un gadu gaitā tehnoloģija ir uzlabojusies un dod iespēju ar datnēm (vienādranga tīklos) dalīties aizvien efektīvākos veidos (“Gnutella”, “Freenet”, “BitTorrent”, u.c.).

Jau no paša sākuma lielākie uzņēmumi, kas ir tiesību subjekti, ir iestājušies pret kopīgošanas tehnoloģiju izmantošanu tādu darbu un citu materiālu kopīgošanai, uz kuriem attiecas autortiesības, blakustiesības un datubāzes tiesības, un pašreizējais regulējums lielā mērā atbilst šīm viņu vēlmēm.

Tomēr rodas jautājums: vai ir taisnīgi, ka autortiesības, blakustiesības un datubāzes tiesības aizliedz kopīgot darbus un citus materiālus?

Autortiesībām, blakustiesībām un datubāzes tiesībām būtu jāveicina kultūras, inovācijas un sociālā progresa izplatīšanās.

Pašreizējais regulējums aizliedz tādu datņu kopīgošanu, kuras satur darbus vai citus materiālus, uz ko attiecas autortiesības, blakustiesības vai datubāzes tiesības, un ievērojami ierobežo zinātnes un kultūras brīvību, kas paredzēta Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 27. panta 1. punktā.

Šī problēma ir vēl jo aktuālāka tagad, kad ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū.

Šī direktīva rada pretrunīgu situāciju: no vienas puses, tās 17. pants tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem atvieglo atļaujas saņemšanu tāda satura izplatīšanai, tiesības uz kuru ir aizsargātas. Līdz ar to tiek veicināta viņu kā priviliģētu starpnieku loma un atbalstīta viņu tehniskās kontroles un iedzīvotāju profilēšanas prakse. Savukārt datņu kopīgošana nav atļauta.

Šajā iniciatīvā aicināts ļaut iedzīvotājiem tieši kopīgot datnes, izmantojot vienādranga tīklus, lai iedzīvotājiem būtu piekļuve zinātnei un kultūrai un viņi netiktu pakļauti pārbaudēm un profilēšanai. ES tiesību akts, kas to ļauj, būtu pilnībā atbilstīgs starptautiskajam regulējumam, ja tiesību subjekti saņemtu pienācīgu kompensāciju.

Iedzīvotāji un pamattiesības ir jāuzskata par visa atskaites punktu, kad tiek pieņemti politiski un leģislatīvi lēmumi. Tāpēc jāmaina pašreizējie noteikumi attiecībā uz tādu datņu kopīgošanu, kuras satur darbus un citus materiālus, kuru autortiesības, blakustiesības un datubāzes tiesības ir aizsargātas. Tas ļautu pilnībā izmantot digitālo tīklu potenciālu veicināt brīvību un sociālo, kultūras un ekonomikas attīstību.